Īrēt istabu mājā, kurā dzīvo vēl citi cilvēki ir murgs, vismaz manā gadījumā, jo ir "paveicies" ar izciliem "eksemplāriem", kuri aiz sevis nespēj nomazgāt traukus, iztīrīt vannu, šad un tad paņem lietas, kuras nav viņu...
Es visu varu saprast un pieņemt līdz kādai robežai, bet šorīt tā robeža ir pāri.
Man reti uznāk vēlme kaut ko pagatavot virtuvē, bet šoreiz tā bija uznakusi, biju iepirkusi ēdiena sastāvdaļas un šorīt modos iedvesmas pilna, bet sākot rosīties pa virtuvi, sapratu, ka kāds jau ir apēdis daļu no manām iepirktajām lietām. Iedvesma pazuda vienā mirklī, esmu tik nikna... vienkārši ienīstu šo vietu un nespēju sagaidīd, kad varēšu izvākties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru