Vienu dienu mums ar Z sagribējās dabu, mieru, kaut ko skaistu un nebijušu. Sakrāmējām mugursomas, nopirkām autobusa biļetes London-Dover-London, atradām viesnīcu, kurā vēl bija pieejama istaba un uz četrām dienām devāmies izpētīt White Cliffs of Dover.
Pirmajā dienā izpētījām mūsu apmešanās vietu - Folkestone, tā ir maza, šarmanta un mīlīga piejūras pilsētiņa netālu no Dover. Mēs bijām laimīgas, ka nolēmām apmesties tieši šeit nevis pašā Dover. Blakus jūra, klintis, kaijas, kuģīši, strūklakas, kalnā pilsētiņas centrs, tur pat autobusa pietura (mums tas bija svarīgi, jo ceļojām izmantojot autobusus).
 |
Z bija sajūsmā par strūklakām, jūru un kaijām.
Vislielākais pārsteigums bija bēgums un paisums. Nespējām noticet, cik ātri pazuda ūdens no laivu piestātnes un cik tālu tas atkāpas no krasta aiz sevis atstājot miljoniem gliemežvāku un visādus citādus, sīkus jūras iemītniekus. Pēc divām dienām ūdens tikpat ātri cik bija atkāpies atgriezās atpakaļ.
Otrajā dienā devāmies izpētīt Dover Castle. Tā ir viena no iespaidīgākajām pilīm kādā mēs jebkad ar Z bijām bijušas. Domājām tajā pavadīt pāris stundas, bet beigās sanāca visa diena. Pils ir milzīga, atrašanās vieta apbrīnojama, vēsture satriecoša. Tā atrodas uz lielas baltās klints, gandrīz visa pils ir atvērta apmeklētājiem, tajā drīkst izstaigāt gandrīz visas ēkas, uzkāpt torņos, pastaigāt pa pils nocietinājumiem, izstaigāt pili un censties neapmaltīties labirintos, izzināt pils vēsturi, jo katram svarīgajam pils posmam ir iekārtots interaktīvs muzejs, bet paši iespaidīgākie ir zem pils veidotie tuneļi, kuri daļa ir atvērti apmeklētājiem, tajos nedrīkst fotografēt (tāpēc nebūs foto) un tajos nedrīkst iet bez gida, un nekādā gadījumā noklīst no grupas. Tuneļos var arī apskatīt pazemes slimnīcu, kuru izmantoja kara laikā. Z mazliet tuneļos sametās baisi, jo tajos daudz stāsta un rāda kara laikā piedzīvoto, bet, kad tika virszemē, tad bija priecīga, ka saņēma drosmi un tos izgāja.
Pēc pils apmeklējuma nolēmām vēl nedoties atpakaļ uz mūsu pilsētiņu, bet kāpt autobusā un braukt vakariņās uz nākamo pilsētiņu aiz Doveras, kuru sauc par Deal. Pēc vakariņām vēl paspējām pastaigāt gar piekrasti un pabarot kaijas.
Trešo dienu veltījām baltajām klintīm, dodoties vairāku stundu pārgājienā. Mēs izvelējāmies vieglāko ceļu, vienkārši iet gar krastu, jo no Folkestone uz Dover pusi ejot, gājēju takas ir aizaugušas, vietām aizšķērsotas, vietām sabrukušas un sen vairs neatbilst tam, kas iezīmēts taku kartē. Bet mums tieši tas, ka šis klints nav tik populāras kā tās aiz Dover, ļoti patika, jo bija maz cilvēku un mēs varējām kārtīgi izstaigāties, izkliegties, pielasīt pilnas somas ar gliemežvākiem un akmeņiem (Z bija ļoti smaga soma, bet nesa varonīgi, jo salasītās lietas bija tik skaistas). Visu nākamo dienu vēl nēsāja, lai aizvestu līdzi uz Londonu un tur saprastu, ka visas salasītās lietas ožas tik ļoti, ka labāk izmest.
Pēdējo dienu pavadījām Dover pilsētā. Aizstaigājam līdz ostai, no kuras prāmji kuģo uz Franciju (mums pat vienu brīdi sagribējās arī pārcelties un pabūt tur). Apmeklējām pilsētas muzeju, kurā Z varēja iejusties zinātnieces tēlā un papētīt mikroskopā dažādas lietas. Muzejā arī apskatījām pasaulē visvecāko zināmo kuģi (Dover Bronze Age Boat), kas uzskatāms par lielu sasniegumu arheoloģijā. Mēs noskatījāmies arī filmu par to kur un kā tas tika atrasts, kā izrādās tieši starp Folkestone un Dover.
Vēl paspējām ieiet The Roman Painted House, kur varēja uzzināt par laiku, kad Doveru apdzīvoja romieši. Te varēja pārģērbties, likt romiešu mozaīkas, zem zemes apskatīt, daļu no atraktās senās romiešu pilsētas.
Un vēl, mēs beidzot atradām īstu picu, tāda kāda mums tiešām ļoti garšo!
Tā pagāja mūsu četras dienas... mums vēl gribējās izbraukt ar laivu un apskatīt jūras lauvas, bet to piedāvā tikai brīvdienās (mūsu četras dienas iekrita darba dienās) un vēl gribējās apskatīt alas, kurās sienas un griesti ir izlikti no gliemežvākiem, bet līdz tai pilsētiņai mēs nepaspējām aizbraukt...
