ceturtdiena, 2013. gada 25. aprīlis

viss kopā...

Šajā laikā, kamēr bija klusums no manis, ir piedzīvotas vairākas lietas. Lielākas un ne tik lielas. Priecīgas un ne tik priecīgas. Esmu atradusi angļu valodas kursus, nomainījusi dzīvesvietu, bijusi uz jauku cirku, traku balliti un uz skaistām vietām - Kingstona un Portobello.

Kā jau daudziem zināms, apmeklēju angļu valodas kursus. Eju katru dienu un izpildu visus gramatikas uzdevumus, bet divu nedēļu laikā neesmu nevienu vārdu izrunājusi angliski. Sāk likties, ka šī valoda nav domāta man. Un tie kursi, viennozmīgi, nav tik iedvesmojoši, lai man rastos vēlme tiešām pamēģināt sākt runāt.

Tātad par jaunām mājām.
Esmu prom no Brixtonas. No sapelējušās istabas, no kaimiņiem, kuri čiepj ēdienu utt. Mana jaunā dzīvesvieta ir East Dulwich. Diezgan klusā un mierīgā apkaimē, starp diviem lieliem parkiem.
Mūsu dzīvoklītis atrodas jumta stāvā un ir ļoti gaišs un saulains (ja vien ārā ir saulains).
Nevaru sagaidīt ciemos Z&S.














Vienu dienu, kad kļuva ļoti garlaicīgi, atradu sev kompāniju - Sofiju un Robertu un devāmies izbraucienā uz Kingstonu. Nav daudz ko rakstīt - bildes "runā pašas par sevi". Bija ļoti jauki!














Tātad kā jau minēju biju arī vienā trakā ballītē, kur iepazinos ar māsīcas draugiem. Spēlējām kārtis uz pārģērbšanos. Par laimi, esmu ārkārtīgi laba spēlētāja un varēju visu vakaru pavadīt savā apģērbā. Citiem gan tā nepaveicās!














Vienu dienu sagribējās garšīgu picu. Runā, ka Londonā garšīgākā pica atrodama Portobello. Man vajadzēja to pārbaudīt, tāpēc devos tur. Izrādās, ka pica tiešām tur ir garšīga.
Un pati Portobello arī nav "zemē metama", ļoti romantiska vieta, kur baudīt vakara pastaigu.














pirmdiena, 2013. gada 15. aprīlis

ienīstu šo vietu...

Īrēt istabu mājā, kurā dzīvo vēl citi cilvēki ir murgs, vismaz manā gadījumā, jo ir "paveicies" ar izciliem "eksemplāriem", kuri aiz sevis nespēj nomazgāt traukus, iztīrīt vannu, šad un tad paņem lietas, kuras nav viņu...
Es visu varu saprast un pieņemt līdz kādai robežai, bet šorīt tā robeža ir pāri.
Man reti uznāk vēlme kaut ko pagatavot virtuvē, bet šoreiz tā bija uznakusi, biju iepirkusi ēdiena sastāvdaļas un šorīt modos iedvesmas pilna, bet sākot rosīties pa virtuvi, sapratu, ka kāds jau ir apēdis daļu no manām iepirktajām lietām. Iedvesma pazuda vienā mirklī, esmu tik nikna... vienkārši ienīstu šo vietu un nespēju sagaidīd, kad varēšu izvākties.

trešdiena, 2013. gada 3. aprīlis

Maljorka

Vienu nedēļu biju izrāvusies no drūmās un sniegotās Londonas uz saulaino Maljorku.

Izrāviena sakums bija pagrūts, jo lidmašīna sniega dēļ nevarēja pacelties. Tajā nācās pavadīt vairākas stundas un nebija ne mazāko cerību, ka pacelsimies, bet pacēlāmies... un vesels bars cilvēku laimīgi nokļuva  Maljorkā.

Jau izkāpjot no lidmašīnas un sajūtot pirmos, siltos saules starus, apkampjot cilvēkus pēc kuriem biju noilgojusies, zināju, ka šī būs jauka nedēļa.

Maljorka ir skaista Spānijas sala. Saules pielieta, ziedošiem kaktusiem, pasakainas krāsas pludmalēm, kalniem, klintīm, alām, apelsīniem un mandeļkokiem...





tā ir vieta, kur redzēt elpu aizraujošus skatus, mīlēt, baudīt, niknoties, slinkot, kāpt, piedzīvot un vienkārši būt...
meklēt kristālus, kuri mirdz saulē...
iet pazemes alās, kurās redzēt pasakai līdzīgus skatus, baudīt klasisko mūziku, kuru spelē izgaismotā laivā uz dzidra pazemes ezera...
izbraukt ar simtgadīgu koka vilcienu pa kalniem un ja paveicas sēdēt pirmajā vagonā, kurā ir ādas dīvāni (mums paveicās)...
būt mazā pilsētiņā un baudīt vietējo saldējumu...


apmeklēt autentisku tirdziņu, kur ēst mandeles cukurā, īpaši ceptas kanēļmaizītes, paglaudīt mazus kazlēnus un izjāt ar ēzeli...


kāpt klintīs...
dzirdēt jūru bangojam...
brīnīties par ūdens krāsu...
taisīt pikniku uz klints malas...
no rīta pamosties, kad saule kutina kājas un māja smaržo pēc tiko vārītas kafijas...
būt laimīgs par cilvēkiem, kuri tev ir blakus...
dzert svaigi spiestu apelsīnu sulu...


pilnmēness naktī redzēt neparastāko Zaļās ceturtdienas procesiju...


un piedzīvot īpašas Lieldienas!


Vesela nedēļa, kad tu vari justies kā pats laimes luteklis un tu nezini kāpēc tas notiek tieši ar tevi, bet tu par to esi tik laimīgs.

P.s. paldies S&Z&J