Visi zin, ka man ārkārtīgi garšo šokolāde, tāpēc sapratīs, kāpēc mani šī vieta pārsteidza.
Divus kvartālus no manas mājas ir Šokolādes muzejs, kurā, gan taisa šokolādi, gan to pārdod, gan pastāsta šokolādes vēsturi utt. Tas ir atvēries pavisam nesen un strādā izmēģinājuma versijā, bet tā kā man "uz pieres ir rakstīts, ka mīlu šokolādi", tad es šodien jau biju tur iekšā un baudīju karsto šokolādi, šokolādi ar ķimenēm (man negaršo ķimenes, bet šokolādē varu apēst ne tikai tās), un vēl daudz dažādas šokolādes.
Īstā, lielā Šokolādes muzeja atvēršanas balle būs sestdien, tad šokolāde visiem būs pa brīvu, varēs paši to gatavot un vēl visādas citādas interesantas lietas. Tie būs šokolādes svētki Brixtonā!
Un tagad, pasakiet man, kādai sakritībai ir jābūt, lai šāda vieta atvērtos tieši tur, kur es dzīvoju?!
 |
| foto litija |
Bet, ja runājam par lietām, kas mani aizrauj, tad ir nākusi klāt jauna lieta. Teniss. Latvijā nekad nebūtu iedomājusies to pat pamēģināt, bet šeit jau esmu izmēģinājusi. Un man patīk! Man pat ir sava tenisa rakete, kompānija ar ko spēlēt un pat treneris. Par spēlēšanu, protams, vēl nevar runāt, jo sākumā ir jaapgūst diezgan daudz tehnikas.
 |
| foto Madara |
Bet mana mīļākā aizraušanās ir kubika rubika likšana. Esmu jau sasniegusi diezgan lielu progresu. Varu salikt visus kubikus rubikus, kuri ir man mājās. Protams, algoritmus vajag redzamā attālumā (no galvas vēl neesmu iemācījusies), bet vispār esmu sapratusi, kā tie darbojas.
Kubiku, kurš sastāv no trīs maziem kubikiem, saliku nepilnas stundas laikā, sēžot pie Santas kafejnīcā. Vislielākās grūtības sagādāja zelta kubiks, tā dēļ vienu nakti gulēt nevarēju aiziet.
 |
| foto litija |
P.S. Esmu saņēmusi National Insurance Number.
